Siltumsūkņu mītu kliedēšana

Daži skeptiski vērtē siltumsūkņu priekšrocības, savukārt citi tajās saskata veiksmīgas enerģētikas pārkārtošanas atslēgu – runa ir par siltumsūkņiem, par kuriem šobrīd klīst visvairāk mītu nekā par jebkuru citu apkures sistēmu. Tiek apgalvots, ka tie neatmaksājas, pastāvīgi bojājas un ka jauno apkures jomu regulējošo tiesību aktu dēļ mājsaimniecībām tie pat tiks uzspiesti. Tāpat tiek minētas augstas apkures izmaksas, klimatam kaitīgas emisijas un bīstamo atkritumu kalni, kas varētu rasties, ja īpašniekiem pēc dažiem gadiem nāktos demontēt šo tehnoloģiju, kura iepriekš tika tik ļoti slavēta. Šie ir tikai daži no maldīgajiem priekšstatiem un bažām, kas saistītas ar šo apkures risinājumu. Taču kāda ir patiesā situācija? Kas ir nepatiess un kādi ir fakti? Par to visu pastāstīsim turpmākajās sadaļās.

Labvēlīgs klimatam vai grūti utilizējams?

“Drīz vien mums atkal būs jāizrauj ārā visi siltumsūkņi!” Šī negatīvā nostāja ir iesakņojusies daudzos cilvēkos, liekot viņiem noticēt, ka šis mūsdienīgais apkures risinājums it kā kaitē klimatam. Tomēr realitātē situācija ir citāda: kā redzams turpmākajās sadaļās, izmantojot klimatam draudzīgus aukstumnesējus, ievērojami samazinās tā dēvētā “netīrā enerģija”, nav nepieciešamas īpašas utilizācijas vienības, un nepieciešamības gadījumā komponentus parasti ir viegli nomainīt.

Termins “netīrā enerģija” apzīmē enerģijas patēriņu, kas saistīts ar produktu visā tā dzīves ciklā – no ražošanas un lietošanas līdz pat utilizācijai. Kritiķi norāda, ka mūsdienu siltumsūkņi šajā ziņā uzrāda īpaši sliktus rādītājus, ņemot vērā to daudzās sastāvdaļas un izmantotās dzesētājvielas.

Pirmais punkts vienlīdz attiecas uz visām centrālapkures sistēmām: neatkarīgi no tā, vai siltuma ražošanai tiek izmantots siltumsūknis vai gāzes apkures sistēma, vienmēr ir nepieciešami cauruļvadi, sūkņi un sildvirsmas, lai sadalītu siltumenerģiju un novadītu to telpās.

Aukstuma aģenti patiešām ir kritikas objekts – jo īpaši agrāk plaši izmantotie fluorētie ogļūdeņraži (tā sauktās F-gāzes), piemēram, R-410A, kas ir 2088 reizes kaitīgāks klimatam nekā tāds pats daudzums CO2. Tomēr tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad šīs vielas nonāk atmosfērā. Tā kā siltumsūkņi ir slēgtas sistēmas, tas nenotiek, ja iekārtas tiek pareizi utilizētas. Tāpat jāņem vērā, ka ar tā saukto F-gāzu regulu kaitīgie aukstuma aģenti tiek pakāpeniski aizliegti, turklāt subsīdiju nosacījumi, kas saistīti ar dabisko aukstuma aģentu izmantošanu, sola labvēlīgākus apstākļus.

Heat pumps work strādā pamatojoties uz tehnisku procesu, kurā nenotiek nekāda veida degšana. Tām ir nepieciešama tikai apkārtējās vides enerģija un elektroenerģija, tādēļ tās pašas nerada siltumnīcefekta gāzes vai piesārņojošas vielas. Lai nodrošinātu oglekļneitrālu siltumsūkņu darbību, var izmantot "zaļo" elektroenerģiju. Siltumsūkņi nekaitē videi – patiesībā ir tieši pretēji. Tas skaidrojams arī ar to, ka, lai iegūtu trīs vai vairāk kilovatstundas siltuma, parasti ir nepieciešama tikai viena kilovatstunda elektroenerģijas. Citas elektriskās apkures sistēmas darbojas ar "tikai" 100 procentu efektivitāti, uz katru patērēto elektroenerģijas kilovatstundu saražojot aptuveni vienu kilovatstundu siltuma.

Siltumsūkņu sistēmas nav klusas. Tas jo īpaši attiecas uz gaisa-ūdens siltumsūkņiem, kas izmanto ventilatoru, lai iesūktu āra gaisu, no kura tiek iegūts siltums. Tomēr mūsdienu sistēmās, piemēram ,Vitocal 250-A no Viessmann. četru metru attālumā tās rada tikai 35 dB(A) trokšņa līmeni, kas ir pielīdzināms klusam čukstam. Ja iekārtas ir optimāli uzstādītas un noregulētas, tās nerada nekādus traucējošus efektus.

Taču tirgū ir pieejami daudzu dažādu zīmolu produkti un ir arī tādi kuriem galvenā prioritāte ir zema cena nevis iekārtas perfekta darbība . 

Mūsdienās lielāko daļu materiālu ir iespējams pareizi utilizēt vai pat pārstrādāt. Tas attiecas gan uz izmantoto plastmasu, gan metāla materiāliem un elektriskajām sastāvdaļām. Tas pats attiecas uz daudziem dzesēšanas līdzekļiem, kurus bieži vien var pārstrādāt vai izmantot atkārtoti. Ja tas nav iespējams, tie tiek profesionāli iznīcināti, pārvēršot tos siltumenerģijā.

Šis apgalvojums ir daļēji patiess. Iepriekšējo paaudžu siltumsūkņos, gaisa kondicionēšanas sistēmās un ledusskapjos bieži tika izmantoti dzesētāji ar augstu globālās sasilšanas potenciālu (GWP) — rādītāju, kas norāda, cik lielā mērā viela ir kaitīgāka par tādu pašu daudzumu CO2. Tomēr mūsdienu sistēmās tiek izmantoti dabiskie dzesētāji, piemēram, propāns (R-290). Tā GWP ir 3, tādēļ tas ir daudz saudzīgāks pret vidi nekā agrāk plaši izmantotais R-410A, kura GWP vērtība pārsniedz 2000 vai pat mūsdienīgais R32 freons . Līdztekus regulai par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (t.s. F-gāzu regulai) pāreju uz dabiskajiem dzesētājiem veicina arī siltumsūkņu subsīdijas: tās sniedz priekšrocības iekārtām ar dabiskajiem dzesētājiem vai arī paredz prasību tos izmantot, sākot no 2027. gada.

Šis apgalvojums arī daļēji ir patiess. Piemēram, propāns (dabīgs aukstumaģents  R-290) ir viegli uzliesmojoša viela, kas, sajaucoties ar atmosfēras skābekli, rada sprādzienbīstamu atmosfēru. Tomēr aukstumaģenta ķēdes ir slēgtas piepildītas ar ļoti nelielu aukstumaģenta daudzumu. Viessmann Vitocal 250-A, piemēram, satur tikai 1,2 kilogramus propāna. Tas ir ievērojami mazāk nekā tipiskā 11 kg gāzes balonā, kas paredzēts grilēšanai, un nerada praktiski nekādas briesmas.

Principā urbšana aku un zonžu izveidei var radīt bojājumus, taču praksē tas ir ļoti maz ticams. Pirms būvtehnikas ierašanās ir jāiziet detalizēts saskaņošanas process. Specializēti uzņēmumi saņem atļauju darbu veikšanai tikai tad, kad attiecīgās iestādes ir izvērtējušas projektu un atzinušas to par drošu. Lai pretendētu uz subsīdijām, uzņēmumiem ir sertifikācijai . 

Ja apkures sistēmas pārslogo elektrotīklu, vai mājas būs auksti ?

Siltumsūkņu apkures sistēmas, lai nodrošinātu mājokļus ar siltumu, izmanto ne tikai apkārtējās vides enerģiju, bet arī elektroenerģiju no kopējā tīkla. Kritiķi apgalvo, ka tas radīs milzīgu slodzi uz elektrotīkla infrastruktūru un var izraisīt elektroapgādes pārtraukumus. Viņi uzskata, ka šādā gadījumā energoapgādes uzņēmumi vispirms atslēgs elektrību siltumsūkņiem, kā rezultātā enerģijas deficīta brīžos mājokļi paliks auksti. Atbildes uz tālāk minētajiem mītiem parāda, ka praksē situācija ir citāda un ka mūsdienīgas siltumsūkņu sistēmas, pateicoties to spējai darboties kā "viedie" patērētāji, patiesībā veicina pāreju uz ilgtspējīgu enerģētiku.

Tā nav taisnība. Ikvienam, kurš piesakās pieslēgumam pie elektrotīkla, ir jānorāda nepieciešamā elektriskā jauda. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad tiek uzstādīti siltumsūkņi, kuru jauda pārsniedz noteiktu robežvērtību. Tīkla operatori izmanto šo informāciju, lai pārbaudītu savas jaudas, pirms sniedz piekrišanu pieslēgumam. Tādēļ elektroapgādes pārtraukumi, ko izraisītu tikai siltumsūkņu uzstādīšana vien, ir praktiski neiespējami. 

Tā ir taisnība, un tas vienlīdz attiecas uz visiem apkures risinājumiem. Bez elektroenerģijas nevar darboties ne vadības bloki, ne degļi, ne sūkņi. Vienīgie izņēmumi ir malkas krāsnis mājās kurās nav centrālās apkures sistēmas . 

Vai siltumsūkni ir vērts uzstādīt tikai pēc vērienīgiem modernizācijas darbiem?

Daudzie mīti, kas saistīti ar siltumsūkņiem un to ietekmi uz vidi un energotīklu, attiecas arī uz to izmantošanas jomām. Piemēram, tiek apgalvots, ka šīs tehnoloģijas uzstādīšana vecākās ēkās ir visai bezjēdzīga, ja vien netiek veikta dārga un pilnīga ēkas atjaunošana. Pastāv arī uzskats, ka siltumsūkņu jauda ir pārāk zema daudzdzīvokļu ēkām un ka šī tehnoloģija nav piemērota arī vienstāva ēku apkures sistēmām. Mūsu atbildes uz šiem mītiem parāda, ka siltumsūkņu pielietojuma iespējas patiesībā ir ļoti plašas.

Lai siltumsūknis būtu izdevīgs, tam jānodrošina liels daudzums siltumenerģijas, patērējot nelielu daudzumu elektroenerģijas. Lai tas būtu iespējams, siltuma avota un apkures sistēmas temperatūrām jābūt savstarpēji tuvu. Siltuma avota temperatūra ir atkarīga no siltumsūkņa veida (gaisa, zemes vai ūdens) un ir ietekmējama tikai ierobežotā mērā. Savukārt temperatūra apkures sistēmā – turpgaitas temperatūra – ir atkarīga ne tikai no ēkas siltinājuma līmeņa, bet jo īpaši no apkures virsmām. Jo lielākas tās ir, jo vairāk siltuma nonāk telpās pat pie zemas siltumnesēja temperatūras; tieši tāpēc grīdas apkures sistēmas nodrošina īpaši labvēlīgus apstākļus. Tomēr daudzās vecākās ēkās siltumsūknis var darboties efektīvi arī tad, ja tiek nomainīti tikai daži radiatori. Bieži vien tas ir paveicams ātri un izmaksā ievērojami lētāk nekā dārga un pilnīga ēkas renovācija. Īpaši noderīgi šeit ir propāna siltumsūkņī , kas var darboties ar augstākām temperatūrām . 

Tā nav taisnība. Lai gan ir tiesa, ka šī apkures sistēma nav piemērota katrā gadījumā, siltumsūkņus var efektīvi izmantot arī dažās vecākās ēkās. Kā paskaidrots iepriekšējā sadaļā, bieži vien ir nepieciešams nomainīt tikai dažus radiatorus, lai radītu piemērotus apstākļus. Apkures sistēmu inženieris vai energoefektivitātes konsultants var izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā tas ir iespējams.

Šis ir vēl viens mīts, kas praksē ir ticis atspēkots atkal un atkal. Piemēram, daudzdzīvokļu ēku var apsildīt ar lielu siltumsūkni vai kaskādes sistēmu. Kaskādes gadījumā vairāki siltumsūkņi tiek savienoti kopā, lai nodrošinātu ēku ar siltumu. Inteliģenta vadības sistēma ieslēdz vai izslēdz dažādus siltuma ģeneratorus atkarībā no tā, cik daudz siltuma konkrētajā brīdī ir nepieciešams.

Runājot par atbilstību Vācu Ēku enerģētikas likuma prasībām, individuāli apsildāmi dzīvokļi rada īpašniekiem ievērojamas grūtības. Tās var pārvarēt, piemēram, uzstādot centrālapkures sistēmu vai decentralizētus gaisa/gaisa siltumsūkņus. Pēdējie ir dalītas gaisa kondicionēšanas sistēmas gaisa sildīšanai. Tos var uzstādīt, nodot ekspluatācijā un efektīvi darbināt bez lieliem pārveidošanas darbiem. Vēl viena priekšrocība ir tā, ka gaisa/gaisa siltumsūkņi ļoti ātri un precīzi reaģē uz temperatūras prasību izmaiņām. Tas nozīmē, ka tos var darbināt pēc nepieciešamības, un tie ir ekonomiski pie ne pārāk zemām ārgaisa temperatūrām .

Vai siltumsūkņi tiešām ir piemēroti tikai dažām ēkām?

Kā darbojas siltumsūkņi un kādi apstākļi ir jārada, lai nodrošinātu efektīvu darbību? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs jums atspēkot lielākos mītus. Tomēr ir arī daži pārpratumi un nepatiesi apgalvojumi par to, kā tehnoloģija darbojas. Izlasiet šīs sadaļas, lai uzzinātu, cik daudz patiesībā ir patiesība.

Tas ir mīts, jo mūsdienu apkures sistēmas spēj droši nodrošināt augstu plūsmas temperatūru. Piemēram, augstas temperatūras siltumsūkņi, kuros dzesētājviela tiek saspiesta vairāk nekā parasti, spēj paaugstināt plūsmas temperatūru virs 70 grādiem pēc Celsija. Tie ir piemēroti gan vecākām ēkām, kurās veikti vien minimāli atjaunošanas darbi, gan komerctelpām. Tas, vai šī tehnoloģija konkrētajā gadījumā ir izdevīga, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kurus var noskaidrot individuālas konsultācijas laikā.

Tā kā lielākas apsildes virsmas telpās nodod vairāk siltuma, ir izdevīgi izmantot grīdas apsildes sistēmu. Tomēr tas nebūt nav vienīgais risinājums. Praksē labus rezultātus sniedz arī lieli radiatori. Vēl efektīvāki ir īpaši siltumsūkņiem piemēroti radiatori, kas aprīkoti ar nelieliem ventilatoriem, tādējādi nodrošinot augstu siltumatdevi pat pie zemas siltumnesēja temperatūras.

Šis mīts bieži sastopams saistībā ar gaisa siltumsūkņu darbību, jo tie apkurei izmanto enerģiju no gaisa. Kad ārā ir ļoti auksts, pieaug jaudas nepieciešamība, un kritiķi pieļauj, ka iekārtu jauda varētu nebūt pietiekama. Tomēr, ja apkures sistēma ir izstrādāta individuāli, situācija ir citāda – tām ir pietiekamas rezerves, lai ļoti aukstās dienās mājoklī uzturētu komfortablu temperatūru. Tātad šeit noteicošais , tāpat kā pie jebkuras apkures iekārtas izvēles , ir cik pareizi ir izvēlēta iekārtas jauda . 

Tas neattiecas uz visām siltumsūkņu apkures sistēmām. Lai gan, pazeminoties āra gaisa temperatūrai, siltumsūkņa efektivitāte samazinās .Pat mīnusa temperatūrā, Viessmann siltumsūkņi joprojām var sasniegt aptuveni 3 lielu lietderības koeficientu. Tas nozīmē, ka siltumsūknis, patērējot vienu kilovatstundu elektroenerģijas, saražo aptuveni trīs kilovatstundas siltumenerģijas. Lai uzzinātu konkrētās apkures sistēmas lietderības koeficientu dažādos apstākļos, lūdzu, skatiet tās tehnisko datu lapu.

Tā ir normāla darbība, ja gaisa siltumsūkņi regulāri apledo. Tas notiek aukstumaģenta dēļ, kas pie iztvaicētāja absorbē siltumu no āra gaisa. Ja temperatūra tur nokrītas zem gaisa rasas punkta, ūdens kondensējas. Smalki pilieni sakrājas uz iztvaicētāja vai āra bloka un sasalst zemā temperatūrā. Mūsdienu siltumsūkņiem tam ir dažādas stratēģijas. Tie regulāri atkausē ledu un nodrošina kopējās jaudas saglabāšanu.

Vai siltumsūkņi ir jauna tehnoloģija, kas vēl ir tālu no uzticamības?

Kalpošanas ilgumam ir izšķiroša nozīme apkures sistēmas ekonomiskajā efektivitātē. Tomēr ar to ir saistīti daudzi mīti – tostarp apgalvojumi, ka siltumsūkņi ir kas jauns un nepārbaudīts, un ka tie nespēs nokalpot pat desmit gadus. Mūsu atbildes uz šiem apgalvojumiem pierāda, ka tā nav taisnība. Viessmann sērijveida siltumsūkņu ražošana uzsāka 1978.gadā . 

Siltumsūkņi darbojas tieši tāpat kā ledusskapji un gaisa kondicionieri. Tie sastāv no tiem pašiem komponentiem un tiek praktiski izmantoti jau daudzus gadus. Uzņēmums "Viessmann" šāda veida apkures sistēmu ieviesa jau 1978. gadā. Tas atspēko apgalvojumu, ka šī tehnoloģija ir jauna un neizpētīta.

Siltumsūkņa efektivitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem – ne tikai temperatūras apstākļiem, bet arī apkures sistēmas īpašībām un lietotāju paradumiem. Tāpēc nav iespējams sniegt universāli derīgas vērtības. Tomēr dažādas detaļas apkures ierīču datu lapās palīdz sniegt reālistisku priekšstatu. Tās ietver veiktspējas koeficientus (COP) dažādās temperatūrās un sezonālos veiktspējas koeficientus (SCOP) dažādiem klimatiskajiem apstākļiem. Pēdējie apraksta vidējo veiktspējas koeficientu gada laikā un ir salīdzināmi ar       seasonal performance factor. Tā kā vietējie apstākļi ievērojami atšķiras, iespējams noteikt tikai standartizētas vērtības. Tās var kalpot par pamatu individuālām konsultācijām, lai noskaidrotu, vai konkrētajā gadījumā šī tehnoloģija ir lietderīga.

Tāpat kā citas Viessmann siltuma ražošanas iekārtas, siltumsūkņi vidēji kalpo ilgāk par 15 gadiem. Izmaksu efektivitātes analīzēs tiek pieņemts, ka to kalpošanas laiks ir pat 20 gadi (saskaņā ar VDI 2067). Tas atbilst gāzes kondensācijas katlu teorētiskajam kalpošanas laikam un ir pat ilgāks nekā gāzes degļiem ar ventilatoriem un papildaprīkojumu (saskaņā ar VDI 2067 – 12 gadi). Komponentus, kas šajā laikposmā sabojājas, parasti ir iespējams salabot vai nomainīt. Tas attiecas gan uz siltummaiņiem, gan kompresoru un sistēmas elektroniskajām sastāvdaļām.

Vai siltumsūkņi patiešām būs obligāti saskaņā ar likumu?

Tiek apgalvots, ka siltumsūkņi tiks uzspiesti ar likumu . Tā gan nav patiesība , taču ja vēlaties uzbūvēt A+ energoefektivitātes klases jaunbūvi bez siltumsūkņa tas nav izdarāms . Tāpat jāsaprot , ka ar katru gadu pieaugs nodokļi fosilajam kurināmajam , pieejamais biomasa daudzums arī nav mūžīgs un siltumsūkņi vienkārši gadu gaitā kļūs par racionalāko izvēli apkurei .  

Ēkas energoefektivitātes sertifikāts norāda ēkas enerģijas pieprasījuma vai patēriņa līmeni. Tā mērķis ir tikai informēt īrniekus, pircējus un īpašniekus par ēkas energoefektivitātes stāvokli. Siltumsūkņa uzstādīšana var uzlabot ēkas energoefektivitātes sertifikātā norādīto novērtējumu, taču tā nav obligāta prasība šī dokumenta saņemšanai.

Šis apgalvojums ir maldinošs un nepamatots. Valdība šādu pieeju neplāno. Turklāt tas nav ticami, jo siltumsūkņi, kuru darbības efektivitātes koeficients ir aptuveni 3 vai vairāk, no elektrotīkla patērē mazāk elektroenerģijas nekā citas elektriskās apkures sistēmas. Būdami viedi un viegli vadāmi patērētāji, siltumsūkņi patiesībā sniedz ieguvumu elektrotīklam un veicina atjaunojamās enerģijas izmantošanas paplašināšanu. Savukārt tiešās elektriskās apkures sistēmas šādu ieguvumu nesniedz.

Vai siltumsūknis palielina apkures izmaksas?

Pārāk dārga iegāde, augstas ekspluatācijas izmaksas un neekonomiskums – tie ir vēl daži mīti par siltumsūkņiem, kas tiek atkārtoti atkal un atkal. Tas, cik lielā mērā šie apgalvojumi atbilst patiesībai, ir atkarīgs no konkrētās situācijas. Pareizi projektēts(izvēlēts) un pareizi ieregulēts siltumsūknis nodrošina reālu izmaksu ietaupījumu. Šeit darbojas princips "skopais maksā divreiz" t.i. Jums janosaka prioritāte vai nu Jūs maksājat maz pie iekārtas iegādes un maksājat daudz par apkuri vai arī otrādāk .

Nepārzinot ēku un vietējos apstākļus, nav iespējams sniegt informāciju par elektroenerģijas un apkures izmaksām, jo ​​tās ir atkarīgas no daudziem individuāliem faktoriem. Ja apstākļi ir labvēlīgi, apkures sistēma darbosies ar augstu sezonālo efektivitātes koeficientu. Lai nodrošinātu pietiekamu siltumu, būs nepieciešams mazāk elektroenerģijas, tādējādi ilgtspējīgi samazinot apkures izmaksas.

Tam veicinās arī tendence uz elastīguma palielināšanu elektroenerģijas tirgū. Nākotnē piegādātāji pārdos elektroenerģiju par mainīgām cenām. Jebkura saražotā elektroenerģijas pārpalikuma cena būs īpaši zema. Siltumsūkņi nākotnē varēs to izmantot, lai uzkrātu siltuma rezerves un tādējādi patērētu mazāk elektroenerģijas no tīkla brīžos, kad tā ir dārgāka. Citas apkures sistēmas to nespēs.

Bet kopumā sākotnējais apgalvojums ir nekorekts , jo Jums jāsalīdzina apkures izmaksas nevis elektrības izmaksas . Siltumsūkņa apkures izmaksas ir līdzīgas gāzes apkures un granulu apkures izmaksām , protams pie nosacījuma ar pareizi izvēlētu iekārtu un pareizi izbūvētu apkures sistēmu . 

Elektrības cenas salīdzinot ar gāzi vai granulām ir krietni vieglāk prognozējamas un mazāk mainīgas ,tas ir viens no iemesliem kāpēc siltumsūkņi paliek arvien populārāki . Iepriekšejās ziemas ir pierādījušas , ka apkure ar pareizi izvēlētu Viessmann siltumsūkni un pareizi izveidotu apkures sistēmu spēj funkcionēt Latvijā ziemas apstākļos un var būt ekonomisdki izdevīgāks apkures veids gan par gāzi , gan par granulām . 

Tāpat kā attiecībā uz apkures izmaksām, arī šajā jautājumā nav iespējams sniegt viennozīmīgu vērtējumu. Šobrīd izmaksas ir diezgan līdzīgas granulu katla izmaksām un dabasgāzes ierīkošanas izmaksām . Siltumsūkņa gadījumā varēsiet iztikt bez dūmvada un šis apstāklis siltumsūkņa uzstādīšanas iespējas padara daudz vispusīgākas . Salīdzinot ar gāzi nav nepieciešami daudzi saskaņojumi un salīdzinot ar granulam nav nepieciešama granulu novietne . Saliekot šo visu kopā mēs varam dabūt kopsaucēju apr salīdzinošajām izmaksām . Malkas apkuri neapskatām jo tā ir mazefektīva , bez automatizācijas iespējām un pēc kopējām izmaksām , dēļ zemās kaloritātes un mazefektīvās apkures iekārtas dēļ , dārgāks apkures veids par granulām . Tas viss neattiecas uz zemes siltumsūkņīem jo šeit jārēķina klāt vēl zemes kontūra izmaksas . 

Svarīgi ņemt vērā, ka, izvērtējot, vai ir vērts ieguldīt jaunā apkures sistēmā, jāņem vērā ne tikai iegādes izmaksas. Vēl viens būtisks faktors ir ekspluatācijas izmaksas. Eksperti tās var izvērtēt individuāli un sniegt pamatotu atzinumu par konkrētās apkures sistēmas ekonomisko efektivitāti.

Patriz ir pieejamas subsīdijas vecās iekārtas nomainot vai papldinot ar siltumsūkni . 

Tā nav taisnība. Ar jaunu, individuāli projektētu un pareizi noregulētu siltumsūkni mājokli var apsildīt efektīvi. Netiek radītas oglekļa vai citas emisijas, turklāt īpašuma vērtība pieaug. Ieguvums ir īpaši ievērojams, ja tiek modernizēta visa apkures sistēma (piemēram, ierīkojot grīdas apkuri) un daļu elektroenerģijas patēriņa sedz fotoelektriskā sistēma.

Kā mēs varam jums palīdzēt?

Mūsu eksperti jums palīdzēs izvēlēties piemērotu apkures sistēmu jums.

Atrast ekspertu padomi