Termins “netīrā enerģija” apzīmē enerģijas patēriņu, kas saistīts ar produktu visā tā dzīves ciklā – no ražošanas un lietošanas līdz pat utilizācijai. Kritiķi norāda, ka mūsdienu siltumsūkņi šajā ziņā uzrāda īpaši sliktus rādītājus, ņemot vērā to daudzās sastāvdaļas un izmantotās dzesētājvielas.
Pirmais punkts vienlīdz attiecas uz visām centrālapkures sistēmām: neatkarīgi no tā, vai siltuma ražošanai tiek izmantots siltumsūknis vai gāzes apkures sistēma, vienmēr ir nepieciešami cauruļvadi, sūkņi un sildvirsmas, lai sadalītu siltumenerģiju un novadītu to telpās.
Aukstuma aģenti patiešām ir kritikas objekts – jo īpaši agrāk plaši izmantotie fluorētie ogļūdeņraži (tā sauktās F-gāzes), piemēram, R-410A, kas ir 2088 reizes kaitīgāks klimatam nekā tāds pats daudzums CO2. Tomēr tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad šīs vielas nonāk atmosfērā. Tā kā siltumsūkņi ir slēgtas sistēmas, tas nenotiek, ja iekārtas tiek pareizi utilizētas. Tāpat jāņem vērā, ka ar tā saukto F-gāzu regulu kaitīgie aukstuma aģenti tiek pakāpeniski aizliegti, turklāt subsīdiju nosacījumi, kas saistīti ar dabisko aukstuma aģentu izmantošanu, sola labvēlīgākus apstākļus.







